Tā kā no lasītāja izklāstītā izriet vairāki jautājumi, un iztrūkst informācijas un dokumentācijas, lai sniegtu izsmeļošu konsultāciju konkrētajā situācijā, tad atbildi sniegsim uz katru jautājumu bloku atsevišķi.
Lai gan lasītāja situācija rosina mūs domāt, ka ir radusies nesaprašanās bankas un klienta starpā, tomēr jebkādus grozījumus un papildinājumus kredīta un ķīlas līgumos var veikt, ja abas puses tiem piekrīt un paraksta šādus dokumentus.
Rūpīgi jāiepazīstas ar Jūsu un bankas starpā parakstītā līguma nosacījumiem, iespējams, ka tur tomēr ir atrunāti kredīta daļas dzēšanas nosacījumi. Ja tomēr līgumos nav atrunāta rīcība konkrētajā gadījumā, iesakām bankā vērsties rakstiski ar iesniegumu, kurā norādāt, kādu summu vēlaties atgriezt bankai, ar lūgumu sniegt Jums rakstisku apstiprinājumu, kā banka rīkosies saņemot Jūsu maksājumu par kredīta daļas dzēšanu.
Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē, kas ir izdevīgāk – veikt mazākus ikmēneša maksājumus vai kredītu atdot ātrāk. Ja Jūs tomēr izvēlaties veikt mazākus ikmēneša maksājumus un netiek grozīts galīgais kredīta atmaksas termiņš (vai valūta, vai likme), var iztikt bez papildus vienošanās parakstīšanas. Ja pēc Jūsu starpā parakstītā līguma izriet, ka visus maksājumus Jūs veicat saskaņā ar maksājumu grafiku, kas ir kredīta līguma pielikums, tad banka grozīs šo maksājuma grafiku, un Jūs turpināsies norēķināties ar banku atbilstoši jaunajam grafikam.
Īsti nav saprotama bankas atbilde par reģistrāciju zemesgrāmatā, jo tieši bankai jābūt visvairāk ieinteresētai, ka īpašums, kas bankai kalpo kā Jūsu kredītsaistību nodrošinājums, ir reģistrēts zemesgrāmatā. Zemesgrāmatā tiek reģistrēta arī hipotēka un atsavināšanas aizliegums par labu bankai. Banka ir ieguvēja, nevis zaudētāja, jo jebkurai trešai personai būs iespēja gūt publiski ticamu informāciju par konkrēto īpašumu, tā sastāvu, apgrūtinājumiem, tai skaitā arī hipotēkām un nevarēs bez bankas piekrišanas brīvi rīkoties ar konkrēto dzīvokli.
Vēlamies norādīt, ka informāciju, vai ir pieņemts lēmums par mājas nodošanu pilnai privatizācijā, var noskaidrot Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijā, kas no 2009.gada novembra mēneša atrodas Rīgā, Pērses ielā 10/12, kā arī komisijas mājas lapā: http://www.rdzmpk.lv/dsaraksti.htm
Ja māja, kurā atrodas Jūsu dzīvoklis, ir nodota pilnai privatizācijai, tad pēc paziņojuma saņemšanas no Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas viena mēneša laikā ar privatizācijas komisiju ir jānoslēdz pirkuma līgums. Tieši ar šo privatizācijas paziņojumu Jūs varat vērsties bankā un pieprasīt izsniegt Jūsu dzīvokļa īpašumu apliecinošā dokumenta oriģinālu (ja tas joprojām glabājas bankā).
Gadījumā, ja Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas paziņojums par pirkuma līguma noslēgšanu ir nosūtīts bijušajam īpašniekam, jāvēršas Privatizācijas komisijā ar iesniegumu un Jums tiks izsniegts jauns paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu. Iesniegumam nepieciešams pievienot dokumenta, kas apliecina Jūsu īpašuma tiesības, kopiju.
Lai noslēgtu dzīvokļa pirkuma līgumu, nepieciešams Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā iesniegt Valsts zemes dienesta apliecību vai izziņu par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izziņu par komunālo maksājumu veikšanu un par to, ka nav celta prasība tiesā, kā arī pašu paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu. Pēc pirkuma līguma ar komisiju noslēgšanas, īpašuma tiesības uz attiecīgo īpašumu jānostiprina zemesgrāmatā.
Diemžēl sniegt Jums atbildi, vai Jums izsniegs jaunu kredītu, ja Jūs nodzēsiet pašlaik esošās kredītsaistības, Jums varēs tikai konkrētā banka, izvērtējot Jūsu maksātspēju, kredīta lielumu, kredīta atmaksas termiņus un konkrētā dzīvokļa vērtību.
Aktuāli
