Jurista padomi

Pēc nāves tēvs atstāja testamentu, saskaņā ar kuru viss īpašums tika novēlēts vienam no diviem dēliem (laulātās nav). Vai otram dēlam pienākas neatņemamā mantojuma daļa, neskatoties uz šī testamenta esamību? Un vai to var apstrīdēt?

22.05.2020 Aleksandrs Koposovs, valdes loceklis

Pēc nāves mirušais atstāj mantojuma masu – īpašumu. Piemēram, dzīvokli.

Testators var novēlēt dzīvokli vienam no mantiniekiem, tādējādi atņemot pārējiem mantojumu.

Bet likums ļauj citiem mantiniekiem tam nepiekrist un pieprasīt izdalīt neatņemamo mantojuma daļu.

Tas nozīmē, ka mantinieks notāra noteiktajā termiņā var iesniegt notāram iesniegumu par vēlmi noslēgt rakstisku vienošanos ar otru mantinieku par neatņemamās daļas izdalīšanu.

Ja otrs mantinieks atsakās slēgt šādu vienošanos, tad daļas izdalīšana notiek tiesas ceļā.

Neatņemamā mantojuma daļa – tā ir puse no mantojuma daļas vērtības, kuru mantinieks mantojis saskaņā ar likumu.

Katram no dēliem vajadzēja mantot saskaņā ar likumu 1/2, ja nebūtu testamenta. Tātad neatņemamām daļa būs 1/4 no dzīvokļa.

Neatņemamā daļa tiek izdalīta naudā.

Neatņemamā daļa tiek izdalīta no dzīvokļa vērtības, kurai jābūt noteiktai testatora nāves dienā.

Ja neveikt dzīvokļa tirgus vērtības novērtējumu, tad dzīvokļa vērtību var noteikt pēc kadastrālās vērtības, kas var ievērojami samazināt pieprasīto summu saistībā ar izdalīto neatņemamo mantojuma daļu. Tāpēc ir nepieciešams dzīvokļa tirgus vērtības novērtējums. Protams, otrs mantinieks var nepiekrist šādam vērtējumam. Un tad šis jautājums tiks izlemts tiesā.

Ja runāt par testamenta apstrīdēšanu, tad tas nav viegli. To var apstrīdēt tiesā, taču ir nepieciešami dokumentāri pierādījumi, ka testators testamenta parakstīšanas brīdī pie notāra nebija skaidrā prātā un nevarēja izteikt savu gribu. Piemēram, viņam bija tāda slimība kā demence. Tad var vērsties tiesā ar lūgumu apstrīdēt testamentu.

Aktuāli