2005.gadā uzdāvināju savai radiniecei dzīvokli, bet 2004.gadā biju paņēmusi hipotekāro kredītu, par labu kreditoram ieķīlājot vīra īpašumu. Diemžēl, kredītu vairs nevaru samaksāt, un ieķīlātais īpašums visdrīzāk tiks pārdots izsolē. Vēl banka ir uzzinājusi par dzīvokļa dāvinājuma līgumu un teica, ja nepietiks ar pārdošanā iegūto naudu nosegt kredītu, tad vērsīsies pie radinieces un prasīs, lai no dzīvokļa atdod atpakaļ parāda dzēšanai nepieciešamo naudu.

Pieļaujam, ka kreditors runā par Civillikuma 1927. pantu, jo saskaņā ar to – manta atzīstama par dāvinātu tikai tiktāl, ciktāl no tās atvilkti dāvinātāja parādi. Tajā gadījuma, kad dāvinātājs nespēj samaksāt parādus, kuri viņam bijuši dāvināšanas laikā, nevien viņa kreditori var prasīt sev apmierinājumu no viņa dāvanas, bet arī viņš pats var prasīt no apdāvinātā, lai no viņa dāvinātās mantas dod atpakaļ šo parādu samaksai vajadzīgo daļu. Noruna starp dāvinātāju un apdāvināto par to, ka pēdējais neatbild par pirmā parādiem, ir spēkā pret kreditoriem tikai tad, ja viņi tai piekrituši.

Tomēr, šis pants ir iekļauts sadaļā “Visas mantas dāvinājums” pie sevišķajiem dāvinājuma veidiem, un daudzi tiesību jomā strādājošie šo Civillikuma 1927.pantu interpretē savādāk, no kā ir arī radies viedoklis, ka viena dzīvokļa dāvinājuma gadījumā kreditoram tomēr nav tiesības vērsties pret apdāvināto personu, jo dāvinātājam dāvināšanas brīdī var būt gan zināmi, gan nezināmi vai apšaubāmi parādi. Un no parādiem nevar atbrīvoties, aizdāvinot visu mantu. Tā kā Jūs nedāvinājāt savai radiniecei visu savu mantu, bet gan tikai dzīvokli, tad kreditors nevarot atsaukties uz 1927.pantu. Tomēr, tas ir tikai viedoklis un šī jautājuma galīga izlemšana paliek tiesas kompetencē.