
Attālinātais darbs ārvalstu uzņēmumu labā un starptautiskie pārvadājumi jau sen ir kļuvuši par ikdienas realitāti. Taču kādi tiesību akti ir piemērojami, ja starp darba devēju un darbinieku rodas strīds?
Galvenais dokuments, kas risina šo jautājumu ES, ir Romas I regula (8. pants). Tās galvenais mērķis ir aizsargāt darbiniekus kā neaizsargātāko pusi.
Trīs galvenie kritēriji piemērojamo tiesību aktu noteikšanai
Kā šie principi tiek piemēroti tiesā?
Ārvalstu darba devēji darba līgumos bieži iekļauj noteikumus par savas valsts tiesību aktu piemērošanu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izbeigt darba attiecības atbilstoši vienkāršākai procedūrai. Tomēr Latvijas tiesu pieeja šajā jautājumā ir diezgan skaidra:
Ko tas nozīmē darba devējam un kā izvairīties no riskiem?
Noteikums darba līgumā par ārvalsts tiesību aktu piemērošanu nav absolūta garantija. Kļūdaina pārliecība, ka ārvalstīs noslēgts darba līgums un tajā norādītie piemērojamie tiesību akti pasargās darba devēju no Latvijas darba tiesību aktu piemērošanas, ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kas var novest pie dārgiem tiesvedības procesiem.
Atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku un tiesāšanās izdevumi Latvijā uzņēmumam var radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus.
Juridiskais birojs Inlatplus palīdz pielāgot darba līgumus Latvijas noteikumiem un strukturēt darba attiecības, tostarp attālinātas, lai darba devēji varētu saglabāt kontroli, nepārmaksājot.