2022.gada 1.augustā ir stājušies spēkā grozījumi Latvijas Darba likumā. Izmaiņu ir maz, bet, konkrēti, tie skar 40.pantu, kas atbild par to, kas jānorāda darba līgumā. Šis pants nosaka obligātās prasības darba devējam saistībā ar darba līguma sastādīšanu.
Šodien (kopā ar jaunām izmaiņām) darba līgumā nepieciešams norādīt informāciju, kas noteikta turpmākajos likuma punktos:
1) darbinieka vārds, uzvārds, personas kods (ārzemniekam, kuram nav personas koda – dzimšanas datums), adrese vai darba devēja reģistrācijas numurs un adrese;
2) darba tiesisko attiecību sākuma datums;
3) darba tiesisko attiecību paredzamais ilgums (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku);
4) darba vieta (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāde, ka darbinieks var tikt nodarbināts dažādās vietās);
Šis punkts tika papildināts ar iespēju nenorādīt konkrētu darba vietu, bet aizstāt to ar frāzi par brīvu darba vietas noteikšanu. Iespējams, šīs izmaiņas radušās saistībā ar pēdējā laikā plaši izplatīto darba formu, piemēram, attālināto darbu.
5) darbinieka profesija, amats, specialitāte (turpmāk – profesija) un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums; saskaņā ar Profesiju klasifikatoru un līgumā noteikto darba vispārīgo raksturojumu;
6) darba samaksas apmērs un izmaksas laiks;
7) nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ja darbinieka darba grafiks pilnībā vai lielākoties paredzams. Ja ir nolīgts nepilns darba laiks un darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par to nolīgto darba laiku, kas ir garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, kā arī informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu vai viņam būtu pienākums veikt darbu, un informāciju par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukuma;
Septītais punkts ir pilnībā pārskatīts. Tagad, ja darbiniekam noteikts nepilns darba laiks, tad viņam ir jānosaka garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā.
8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums;
9) darba līguma uzteikuma termiņš un kārtība;
Devītajā tika pievienots vārds “kārtība”. Attiecīgi līgumā jānorāda ne tikai uzteikuma termiņš, bet arī jāpasaka, kā darbinieks tiks informēts par darba līguma uzteikšanu un darba attiecības pārtraukšanu.
10) atsauce uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumi, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām
11) pārbaudes laiks un tā ilgums, ja šāds pārbaudes laiks ir noteikts;
12) darbinieka tiesības uz apmācību, ja darba devējs tādas nodrošina;
13) tās sociālā nodrošinājuma iestādes, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu darba devēja sniegto aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ja par šo aizsardzību ir atbildīgs darba devējs.
11, 12 un 13 – punkti tiek pievienoti.
Par “pārbaudes laiku” iepriekš bija norādīts 47.pantā, un darba devējs šādu nosacījumu iepriekš bija jau iekļāvis līgumā, jo bija nepieciešams, taču šī nebija obligāta prasība. Tagad tas ir iekļauts.
Iepriekšējās likuma redakcijās bija minēts, ka apmācības notiek par darba devēja līdzekļiem. Tad likumdevējs mainīja likumu un nodrošināja darba devējam iespēju saņemt no darbinieka atlīdzību par nodrošinātajām apmācībām, bet īpašā kartībā, pamatojoties uz atsevišķu rakstisku vienošanos (96. pants). Tagad tiesības uz apmācību papildus jānosaka darba līgumā.
Ņemot vērā, ka Latvijas uzņēmuma darbinieks var būt ārzemnieks (arī attālinātu darbu veicošs darbinieks), kurš vēlas veikt sociālās iemaksas savā valstī, loģiski, ka likumdevējs ir noteicis pienākumu norādīt iestādi, kura saņems sociālos iemaksas. Latvijas darbiniekiem tā ir VSAA.
11., 12. un 13. punktā, kā arī 6., 7., 8. un 9. punktā norādīto informāciju var aizstāt ar atsauci uz darba koplīgumu vai atsauci uz darba noteikumiem.
Vēl viens jauninājums, kam vērts pievērst uzmanību, ir pienākums rakstiski informēt darbinieku, kuru darba devējs nosūta komandējumā vai darba braucienā uz citu valsti par:
1) valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu;
2) valūtu, kādā izmaksās darba samaksu;
3) naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti;
4) repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek nodrošināta;
2., 3. un 4. punktā minētā informācija sniedzama, ja komandējums vai darba brauciens ir ilgāks par četrām nepārtrauktām nedēļām.
Darbinieka rakstveida informēšana var tikt veikta, pamatojoties uz darba devēja vai darbinieka rakstisku vienošanos vai izdodot darba devēja rakstisku rīkojumu, kuru pēc iepazīšanās arī paraksta darbinieks.
Aktuāli
