Kopš 2016. gada 19. janvāra Latvijā spēkā ir likums “Par patvērumu”, kas ļauj personām pretendēt uz bēgļa statusu piešķirot uzturēšanās atļauju Latvijā.
Saskaņā ar šī likuma 37. pantu, uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties.
Tātad, ja personu, kas uzstājas mītiņos un pauž savus politiskos uzskatus, par to vajā vietējās varas iestādes, šis cilvēks var lūgt piešķirt viņam bēgļa statusu Latvijā, iesniedzot pieteikumu un citus dokumentus vai nu valsts robežas šķērsošanas vietā pirms iebraukšanas Latvijā, vai Valsts robežsardzes dienesta struktūrvienībā, ja cilvēks atrodas Latvijā.
Tomēr tas nenozīmē, ka bēgļa statusa iegūšanai pietiks tikai ar pieteicēja stāstu, kurā būs izklāstīti vajāšanas fakti un apstākļi. Citiem vārdiem sakot, tas nenozīmē, ka šim stāstam noticēs. Tāpēc vēlams, lai kopā ar pieteikumu tiktu pievienoti arī pareizi noformēti dokumenti, kas apstiprina visus pieteikumā norādītos faktus un notikumus, cik vien tas ir iespējams.
Ir svarīgi saprast, ka aizsardzība pret izraidīšanu (pat ja tiek iesniegts ekstradīcijas (izdošanas) lūgums) iestājas nevis no bēgļa statusa iegūšanas brīža, bet no brīža, kad stājas spēkā lēmums par lietas pieņemšanu izskatīšanai un tiek izsniegta patvēruma meklētāja apliecība. Personai, kura ir saņēmusi šādu apliecību, ir tiesības likumīgi uzturēties Latvijā bez jebkādas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
Juridiskajam birojam Inlatplus ir liela pieredze šādu lietu izskatīšanā un mēs esam gatavi sniegt saviem klientiem jebkādu palīdzību bēgļa statusa iegūšanā Latvijā.
Aktuāli
