2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Civillikumā, kas paredz jaunus tiesiskos mehānismus līdzīpašnieku strīdu, tostarp strīdu par kopīpašuma izbeigšanu, risināšanai.
Pirmais jaunums paredz kopīpašuma sadales prasības ierobežojumu.
Tātad, ja līdzīpašnieks uz darījuma pamata vai izsolē ir ieguvis nekustamā īpašuma daļu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, likums aizliedz viņam pieprasīt kopīpašuma sadali agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību ierakstīšanas zemesgrāmatā dienas, ja tam nav būtiska iemesla. Svarīga iemesla esamību konstatē tiesa.
Otrs jaunums attiecas uz līdzīpašnieku vairākuma interešu aizsardzību.
Ja kāds no līdzīpašniekiem nodara kaitējumu citiem līdzīpašniekiem, ļaunprātīgi izmantojot savas tiesības vai nepildot savus kā laba un gādīga saimnieka pienākumus, līdzīpašnieku vairākums var prasīt šāda līdzīpašnieka daļas atsavināšanu.
Līdzīpašnieka daļa ir atsavināma citiem līdzīpašniekiem, nododot to vienam vai vairākiem līdzīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļas vērtību naudā, vai daļa tiek atsavināta, pārdodot slēgtā izsolē pārējo līdzīpašnieku vidū. Ja neviens no līdzīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai tiesai rodas pamatotas šaubas par šāda atsavināšanas veida lietderību, tiesa pieņem lēmumu par šīs daļas pārdošanu publiskā izsolē.
Trešais jaunums dod iespēju izbeigt kopīpašumu, sadalot ēku ar dzīvojamām telpām dzīvokļu īpašumos. Līdz šim šādu iespēju Latvijas Civillikums neparedzēja. Tagad, ja starp dzīvojamās mājas līdzīpašniekiem izceļas strīds par kopīpašuma sadali, kopīpašuma sadale dzīvokļu īpašumos ir noteikta likumā kā primārā kopīpašuma sadales forma.
Pēc Latvijas Civillikuma grozījumu spēkā stāšanās lietās par kopīpašuma, kurā ietilpst dzīvojamā ēka, izbeigšanu puses varēs vērsties tiesā ar lūgumu sadalīt māju dzīvokļu īpašumos, un tiesai ir pienākums šo kopīpašuma izbeigšanas variantu vērtēt kā prioritāru līdztekus citiem.
Aktuāli
