Jaunas prasības, nosūtot darbinieku strādāt no Latvijas uz citu valsti

14.01.2021 Irina Štromberga, Juriste

2020.gada 21.decembrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 5. janvārī. Saskaņā ar likumdevēja sniegto anotāciju grozījumu mērķis – nodrošināt efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto direktīvu (ES) 2018/957 un (ES) 2019/1152 prasības.

Jaunie grozījumi skar tos Darba likuma pantus, kas regulē darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, kuri ierodas strādāt Latvijā, kā arī ar Latvijas darbiniekiem, kurus darba devējs nosūta strādāt uz citām Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.

Ja runājam par darbiniekiem, kuri no Latvijas tiek nosūtīti strādāt uz citām Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, iepriekš minētie grozījumi paredz, ka darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku par:
1) valsti vai valstīm, kurās paredzēts veikt darbu, un paredzamo darba veikšanas ilgumu;
2) valūtu, kādā izmaksās darba samaksu;
3) naudas pabalstiem vai pabalstiem natūrā saistībā ar darba uzdevumiem, ja tādi tiek nodrošināti;
4) repatriācijas iespēju un tās kārtību, ja tā tiek nodrošināta;
5) darba samaksu, kas darbiniekam pienākas saskaņā ar tās valsts normatīvo regulējumu, kurā viņš veiks darbu;
6) atlīdzību, kas saistīta ar darbinieka nosūtīšanu, un kārtību, kādā tiek kompensēti izdevumi par ceļu, ēdināšanu un izmitināšanu;
7) tās valsts, kurā tiks veikts darbs, vienoto oficiālo tīmekļvietni, kur ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu.

Turklāt, nosūtot darbinieku veikt darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, attiecīgi piemērojami normatīvie akti, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu. Tagad darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu 30 procentu apmērā no komandējuma dienas naudas normas, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

Tomēr darba devējam nav pienākuma nosūtītajam darbiniekam izmaksāt Darba likuma jaunajos noteikumos paredzēto komandējuma dienas naudu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:
1) darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā;
2) darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts veikt darbu.

Citiem vārdiem sakot:

  • ja komandējumā nosūtītajam darbiniekam tiks maksāta minimālā stundas likme, kas noteikta attiecīgajai profesijai/amatam valstī, kurā darbinieks tiek nosūtīts veikt darbu, darba devējam būs pienākums maksāt darbiniekam 30 procentus no komandējuma dienas naudas, kas noteikta šīs valsts normatīvajos aktos;
  • ja komandējumā nosūtītajam darbiniekam tiks maksāta vidējā stundas likme, kas noteikta attiecīgajai profesijai/amatam valstī, kurā darbinieks tiek nosūtīts veikt darbu, un plus darbiniekam tiks nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā uz darba devēja rēķina, tad darba devējam ir tiesības nemaksāt šādam darbiniekam komandējuma dienas naudu.

Tāpat jaunie Darba likuma noteikumi uzsver: ja darba devējs atbilstoši likumam izmaksā darbiniekam komandējuma dienas naudu, tā jebkurā gadījumā uzskatāma par izdevumu kompensāciju, bet ne darba samaksas daļu.

Vēl viens svarīgs jauninājums: turpmāk persona, kas sniedz pakalpojumu, lai nodrošinātu ārvalstu darbinieku nodarbinātību Latvijā (piemēram, nodarbinātības aģentūra), ir uzskatāma par darba devēju, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā. Uz personu, kas sniedz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu šajā situācijā attiecas visi darbinieka nosūtīšanas noteikumi. Tādējādi likumdevējs uzlika atbildību par likumdošanas normu ievērošanu attiecībā uz personu, kas tiek nosūtīta uz Latviju veikt darbu ne tikai uz darba devēju, bet arī uz starpnieku, ar kura starpniecību darbinieku nodarbināja Latvijas darba devējs.

Jauni grozījumi Darba likumā var negatīvi ietekmēt pagaidu nodarbinātības aģentūras, kā arī Latvijas būvniecības uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus ārzemēs. Nav noslēpums, ka tieši komandējuma dienas naudas, kas pastāv visās Austrumeiropas valstīs, sniedza zināmas priekšrocības to darbiniekiem, nosūtot tos uz Vecās Eiropas valstīm. Tādējādi Latvijas darbinieku pakalpojumu pašizmaksas ārvalstīs var pieaugt, kas nozīmē, ka turpmāk tos piesaistīt būs neizdevīgi.

Turklāt rodas jautājumi par iespēju izpildīt jau noslēgtos līgumus par darbu veikšanu citās Eiropas Savienības valstīs. Līgumos ir noteiktas darbinieku algas, visas izmaksas, tāpēc pēkšņie normatīvo aktu grozījumi var izraisīt arī neparedzētas izmaksas vai priekšlaicīgu šo līgumu laušanu.

Aktuāli