Patiesā labuma guvēju (UBO — ultimate beneficial owners) reģistrācija Latvijā pēdējo gadu laikā ir attīstījusies no formālas procedūras par vienu no uzņēmējdarbības pārredzamības kontroles elementu. Ja agrāk uzņēmumi varēja atļauties zināmu elastību jautājumā par labuma guvēju atklāšanu, tad šodien Uzņēmumu reģistrs un citas valsts iestādes pieprasa maksimāli precīzu un pārbaudāmu informāciju.
Iemesls ir vienkāršs: cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un ļaunprātīgu rīcību korporatīvajās struktūrās ir kļuvusi par prioritāti gan Latvijai, gan visai ES. Tas nozīmē, ka prasības pastiprinās — un uzņēmumiem tās ir jāpielāgojas.
Vēl 2021.gadā situācija izskatījās citādi. Uzņēmumu reģistram varēja iesniegt paziņojumu par to, ka labuma guvēju noteikt nav iespējams, ja:
- sabiedrības daļas bija sadalītas starp četriem dalībniekiem tā, ka neviens formāli nesasniedza 25 % robežu vai arī to tieši sasniedza, bet nepārsniedza;
- īpašumtiesību struktūra bija sarežģīta, bet bez acīmredzami dominējoša dalībnieka.
Šī nostāja tika uzskatīta par pieņemamu: ja nevienam nepieder 25 % vai vairāk, tātad labuma guvēja nav.
Šodien šis noteikums vairs nedarbojas.
Mūsdienu valsts nostāja ir nepārprotama: ja kapitāldaļas netiek tirgotas biržā, komersantam vienmēr ir labuma guvējs. Pat ja neviena atsevišķa dalībnieka līdzdalība nesasniedz 25%, valsts pieņem, ka kāds var īstenot kontroli, piedaloties izpildinstitūcijā, vai faktiski ietekmēt citus dalībniekus, vai arī tam ar citiem dalībniekiem ir noslēgtas vienošanās. Tiek sagaidīts, ka komersants noteiks un reģistrēs personu, kas faktiski ietekmē galveno lēmumu pieņemšanu.
Nākamais nozīmīgais solis prasību pastiprināšanā – ir ierobežojumi darījumiem ar nekustamo īpašumu. Jau vairākus gadus ir spēkā norma, saskaņā ar kuru ārvalstu komersants nevar iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, ja Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts tā labuma guvējs. Tas attiecas uz uzņēmumiem gan no trešajām valstīm, gan no ES. Šīs normas ievērošanu uzrauga gan notāri, pie kuriem vēršas, lai noformētu nostiprinājuma lūgumu par īpašumtiesību nostiprināšanu uz iegādājamo nekustamo īpašumu, gan zemesgrāmatu tiesneses, reģistrējot šādus darījumus. Tādējādi valsts izslēdz iespēju slepeni piederēt nekustamajam īpašumam caur necaurredzamām struktūrām.
Šodien reģistrēta labuma guvēja neesamība faktiski paralizē uzņēmuma darbību: bankas nesniedz pakalpojumus vai pat iesaldē kontu. Pat Valsts ieņēmumu dienests pārbaudes gaitā izvērtē, vai labuma guvējs ir reģistrēts, un tā neesamību atzīmē kā pārkāpumu.
Sākot ar 2022. gadu Latvijā laiku pa laikam tiek apspriesta iespēja slēpt datus par labuma guvēju gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka šīs informācijas atklāšana apdraud labuma guvēja drošību. Par iemeslu kalpoja Eiropas Savienības Tiesas lēmums, kurā tiesa izskatīja jautājumu, vai labuma guvēja personas datu atklāšana ir pretrunā ar ES Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu. Saskaņā ar hartas 7.pantu katram ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet 8. pants — tiesības uz personas datu aizsardzību.
Sākotnēji tiesa konstatēja minēto hartas pantu pārkāpumu, tomēr, veicot tālāku analīzi, tiesa secināja, ka Hartā noteikto tiesību ierobežojumi ir noteikti, pamatojoties uz likumības principiem, un ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana, kuras dēļ tiek atklāta informācija par labuma guvējiem, ir svarīgāka sabiedrībai un attaisno Hartas 7. un 8. panta pārkāpumu.
Tas liecina, ka prasības pārredzamībai attiecībā uz jebkuru juridisko personu, fondu un trastu struktūru tikai pieaugs.
Juridiskais birojs Inlatplus ir gatavs sniegt jebkādus juridiskos pakalpojumus korporatīvo tiesību jomā, tostarp pakalpojumus, kas saistīti ar sabiedrību reģistrāciju, likvidāciju un reorganizāciju Latvijā, izmaiņām dibināšanas dokumentos, darījumu ar daļu un akciju atsavināšanu vai ieķīlāšanu reģistrāciju, valdes maiņu un citiem klientam nepieciešamiem procesiem.
Aktuāli
