2025.gada 3. jūlijā stājās spēkā likums “Par nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanu”, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī šajās valstīs reģistrētām juridiskām personām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
Likums nosaka, ka turpmāk Latvijā ir aizliegts iegūt nekustamo īpašumu, piedalīties nekustamā īpašuma izsolēs, kā arī realizēt pirmpirkuma tiesības vai izpirkuma tiesības šādām personu kategorijām:
- Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai;
- Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
- Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
- juridiskajām personām, kurās 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā;
- juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25 procenti no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi;
- juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.
Darījumi, kas noslēgti pēc šī likuma stāšanās spēkā un ar kuriem iepriekš minētās fiziskās vai juridiskās personas iegūst nekustamo īpašumu Latvijā, ir spēkā neesoši un tos nevar ierakstīt zemesgrāmatā.
Likums paredz izņēmumus fiziskajām personām. Proti, minētais aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis iegūst nekustamo īpašumu vai tā domājamo daļu:
1) pamatojoties uz tiesas lēmumu, kas stājies likumīgā spēkā, ar kuru ir atrisināts strīds par nekustamā īpašuma īpašumtiesībām (šis izņēmums neattiecas uz tiesas apstiprinātu izlīgumu, ar kuru strīds ir izbeigts, nododot nekustamo īpašumu vai tā daļu par labu personai, kurai ir aizliegts iegūt nekustamo īpašumu);
2) mantošanas ceļā, ja nekustamo īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai radniecības pakāpei ieskaitot;
3) piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu;
4) darījuma rezultātā, kas noslēgts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības;
5) kā vienīgo dzīvošanai paredzēto nekustamo īpašumu, ja personai ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.
Tāpat likums paredz trīs mēnešu pārejas periodu, kura laikā personām, kurām turpmāk ir aizliegts iegūt nekustamo īpašumu Latvijā, ir tiesības iesniegt dokumentus zemesgrāmatā īpašuma tiesību nostiprināšanai uz nekustamo īpašumu, ja darījums bija noslēgts vai mantojuma lieta bija uzsākta līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim. Darījumi, kas pārejas periodā nav ierakstīti zemesgrāmatā, nav spēkā.
Aktuāli
